Periodonta saslimšanas

Periodonta saslimšanas – iekaisuma stāvokļi, kas skar pacienta periodonta audus – smaganu un žokļa kaulu – kas balsta zobus mutes dobumā. Periodonta saslimšanas ir izplatītas visā pasaulē un ietver sevī vairākas slimības ar dažādām smaguma pakāpēm (1).

Visizplatītākās periodonta saslimšanas ir aplikuma izraisīts gingivīts un periodontīts. Aplikuma izraisīts gingivīts ir smaganas iekaisums bez saistaudu piestiprinājuma zuduma. Tas ir atgriezenisks process, un ir izārstējams. Aplikuma izraisīts periodontīts (nejaukt ar apikālo periodontītu) ir smaganu iekaisums ar saistaudu un kaulaudu zudumu. Tas ir neatgriezenisks process, ko nav iespējams izārstēt, bet var apturēt un kontrolēt. Gan gingivīts, gan periodontīts var skart tikai atsevišķus zobus, vai arī visu sakodienu.(2)

Periodonta iekaisums var attīstīties arī ap trūkstoša zoba vietā ieliktu mākslīgo sakni jeb implantu. Tādā gadījumā tiek runāts par  periimplanta mukozītu vai periimplantītu.

Iemesli.

Periodonta saslimšanas ir infekcijas slimības, ko izraisa mikroorganismi (baktērijas, vīrusi un sēnītes), kas atrodas uz zoba virsmas virs vai zem smaganas, veidojot bioplēvi. Tie mikroorganismi galvenokārt ir cilvēka normālas, dabiskās mikrofloras pārstāvji. (3) Slimības attīstīšanas procesā svarīga loma ir pacienta imūnai atbildei uz bioplēvi, t.i. cik aktīvi darbojas pacienta organisma aizsargmehānismi.(1)

Ir arī vairāki smaganas saslimšanu veicinošie faktori, piemēram: nepietiekami laba mutes dobuma higiēna vai pārāk agresīva zobu tīrīšana, nekvalitatīvas zobu restaurācijas (plombas ar pārkarēm, ar defektiem, kontakta trūkums starp zobiem, slikti piegulošie zobu kroņi), izņemamo protēžu skavas, neizņemamās aparatūras (tiltveida protēzes, reteineri pēc ortodontiskās ārstēšanās), sakodiena izmaiņas. Slimības attīstību ietekmē arī pacienta faktori, piemēram: vispārējas saslimšanas (cukura diabēts, osteoporoze), ģenētiskā nosliece, dzimums (vīriešiem biežāk nekā sievietēm), vecums, aptaukošanās, stress, smēķēšana u.c. (4)

Simptomi.

Aplikuma izraisīta gingivīta pazīmes ir smaganu pietūkums, apsārtums, jūtīgums, asiņošana no smaganām tīrot zobus vai spontāni, slikta elpa. Neārstēts gingivīts var attīstīties par periodontītu. Tad pie jau minētiem simptomiem pievienojas smaganas atkāpšanās, ēdiena uzkrāšanās starp zobiem, zobu kustīgums un pārvietošanās, zobu zaudējums. Iekaisuma procesam padziļinoties veidojas tā saucamās periodontālās smaganu kabatas. Pacientam jāatceras, ka iekaisuma process smaganās nav izteikti sāpīgs, un periodontīta pazīmes parādās jau pie izteikta audu bojājuma. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pacients griežas pēc palīdzības novēloti. Neārstēta periodontīta iznākums ir zobu zaudēšana.(5)

Profilakse.

Periodonta saslimšanu profilaksei pacientiem rekomendēts uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, kas nozīme zobu tīrīšanu divreiz dienā ar pareizo tīrīšanas tehniku un ikdienas zobu diega lietošanu.  Regulāri ir jāapmeklē zobārsts (laicīga zobu labošana, restaurāciju korekcijas, trūkstošo zobu aizvietošana, sakodiena korekcija) un zobu higiēnists. Cukura diabēta slimniekiem ir jākontrolē cukura līmeni asinīs. Smēķētājiem ieteicams atmest kaitīgo ieradumu.(4,5)

Ārstēšana.

Kā jau minēts augstāk, gingivīts ir izārstējams smaganu iekaisuma stāvoklis. Ar to ārstēšanu un kontroli nodarbojas galvenokārt zobu higiēnisti.

Gadījumā, ja pacientam ir periodontīta pazīmes, viņam ir rekomendēts griezties pie speciālista – periodontologa. Periodontologs veic rūpīgu izmeklēšanu, nozīmē rentgen bildes un nosaka diagnozi. Nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta ārstēšana, kas ietver sevī aplikuma kontroli ar zobu virsmu pulēšanu, zobu restaurāciju korekciju, zobakmens noņemšanu ar ultraskaņas ierīcēm un rokas instrumentiem, smaganas kabatu kiretāžu un antiseptisko līdzekļu lietošanu (ārstnieciskie skalojamie līdzekļi, speciālas zobu pastas un gēli) (6). Antibiotikas tiek nozīmētas tikai smagos gadījumos un tikai iekšķīgai lietošanai tablešu veidā pēc periodontoloģiskās pamatārstēšanas.

Periodontīts ir hroniskā saslimšana, ko pilnībā nevar izārstēt, tāpēc pēc pamatārstēšanas pacientam seko uzturošā terapija – regulāras vizītes pie periodontologa slimības kontrolēšanai.

Informāciju sagatavoja Anastasija Laskina – sertificēta ārste periodontoloģe.

Literatūras avoti:

  1. Slots J. Periodontology: past, present, perspectives. Periodontology 2000, Vol.62, 2013, 7-19.
  2. Armitage G.C. Periodontal diagnoses and classification of periodontal diseases. Periodontology 2000, Vol 34, 2004, 9-21.
  3. Socransky S.S., Haffajee A.D. Dental biofilm: difficult therapeutic targets. Periodontology 2000, Vol.28, 2002, 12-55.
  4. Genco R.J., Borgnakke W.S. Risk factors for periodontal disease. Periodontology 2000, Vol.62, 2013, 59-94.
  5. https://en.wikipedia.org/wiki/Gingivitis
  6. Petersilka G.J. at al. Antimicrobial effects of mechanical debridement. Periodontology 2000, Vol. 28, 2002, 56–71