Smēķēšanas ietekme uz smaganas audiem
Smēķēšana faktiski ietekmē katru orgānu cilvēka organismā. Jau 1964.gadā ASV Ķirurgu ziņojums saistīja smēķēšanu ar sirds-asinsvadu saslimšanām un plaušu vēzi. Indivīdi, kas smēķē ir mazāk veseli traucētas imūnas sistēmas darbības dēļ, un tiem ir lielāks infekciju risks. Pētījumi uzrāda saistību starp smēķēšanu un cukura diabētu, vairogdziedzera saslimšanām, ādas slimībām, kuņģa-zarnu trakta saslimšanām, ieskaitot peptiskās čūlas, atvilni un iekaisīgas zarnu slimības. Smēķētājiem ir nosliece uz kaulu lūzumiem, seksuālām problēmām, acu slimībām un mutes dobuma saslimšanām. Cigarešu smēķēšana ir liels risks mutes dobuma vēzim, gļotādas bojājumiem un periodonta saslimšanām.
Bīstama ir arī pasīva smēķēšana. Bērniem, kuri tiek pakļauti tabakas dūmiem ir lielāks risks pēkšņai zīdaiņu nāvei, elpošanas sistēmas slimībām un auss problēmām. Pieaugušie pasīvie smēķētāji cieš no sirds-asinsvadu slimībām un plaušu vēža.
Smēķēšanas ietekme uz periodonta audiem.
Smēķēšana ir otrs spēcīgāks riska faktors periodonta audu ( smaganas, zobus balstoša kaula) saslimšanām pēc bakteriāla aplikuma. Tādiem pacientiem risks kaula zudumam ap zobu ir 2-8 reizēs lielāks. Risks ir atkarīgs no izsmēķēto cigarešu daudzuma, smēķēšanas ilguma, pacienta vecuma u.c. „Smagiem” smēķētājiem (>31 cigareti dienā) risks ir lielāks – 5,6 reizēs, nekā „viegliem” smēķētājiem (<9gabaliem dienā) – 2,8 reizēs. Smēķētājiem ir lielāks potenciāli patogēno baktēriju daudzums un novājināti imūnas sistēmas aizsargmehānismi, tāpēc tādiem pacientiem biežāk attīstās periodontīta agresīvas formas. Epidemioloģiskie pētījumi uzrāda, ka pasīviem smēķētājiem periodontīta risks ir 1,6 reizes lielāks.
Smēķētājiem attīstās dziļākas periodontālas kabatas, ir izteiktāks kaula zudums un smaganas atkāpšanās no zobiem. Interesanti, ka izteiktāku audu bojājumu bieži novēro iekšējām zobu virsmām, kas vērstas uz mēles pusi.
Apvienojoties vairākiem riska faktoriem negatīvs efekts uz cilvēka organismu palielinās. Piemēram, cukura diabēta slimniekam ir 2 reiz lielāks risks zaudēt audu piestiprinājumu ap zobiem. Bet ja pacients papildus daudz smēķē, tad risks palielinās līdz 30 reizēm, t.i. divu riska faktoru esamība darbojas sinerģiski. Līdzīgu efektu novēro pacientiem ar ģenētisku noslieci.
Traucētas imūnas sistēmas dēļ smēķētājiem ir mazāk izteiktas iekaisuma pazīmes – asiņošana, smaganu tūska, bet ne pats iekaisums. Ir hipotēze, ka smēķēšana arī ietekmē zobakmens mineralizācijas pakāpi.
Zobu aplikuma bakteriālais sastāvs smēķētājiem
Pētījums, kurā bakteriālais aplikums tika izmeklēts ar imūnfluorescences metodi, uzrādīja lielāku potenciāli patogēno baktēriju daudzumu smēķētājiem. Pastāv uzskats, ka smēķēšana rada labvēlīgus apstākļus patogēnu kolonizācijai pat sēklās kabatās, kas izraisa jaunu vietu inficēšanu un periodontīta attīstību jaunākiem pacientiem-smēķētājiem.
Smēķēšanas negatīvas ietekmes mehānismi
Smēķēšana ietekmē iedzimto un iegūto imunitāti dažādos veidos: bojā neitrofīlu leikocītu funkciju (šūnas, kas pasargā cilvēku no baktērijām). Tās destruktīva funkcija paliek aktīvāka, traucē antivielu produkciju, ietekmē uz fibroblastu aktivitāti (šūnas, kas ražo kolagēnu un veicina brūču dzīšanu), audu apasiņošanu un asinsvadu faktoriem un iekaisuma attīstību. Smēķētājiem samazinās imūnglobulīna G asins serumā.
Vietēja nikotīna iedarbība
Tabakas sastāvā esoša viela – nikotīns – ir vislabāk izpētīta, un labi zināma tās ietekme uz periodonta audiem. Smēķētāju mutes dobuma gļotāda ir pakļauta lielu nikotīna devām. Hroniskas smēķēšanas rezultātā tiek nomākta smaganu apasiņošana un vaskularitāte (asinsvadu daudzums audos). Samazinās kolagēna ražošana (in vitro pētījumi), nikotīns piesaistās zoba saknes virsmai traucējot mīksto audu piestiprinājumu. Ir arī negatīva ietekme arī kaula dzīšanai (pētījumi ar dzīvniekiem). Visiem faktoriem kopā ir audus bojājošs efekts un novājināta dzīšana.
Smēķēšanas efekts uz periodontoloģisku ārstēšanu.
Pacientiem smēķētājiem, kuri vēršas pie ārsta periodontīta ārstēšanai, jāzina, ka iznākums parasti ir sliktāks, nekā nesmēķētājiem.
Ne-smēķētājiem periodontoloģiskas ārstēšanas rezultāti ir labāki, nekā smēķētājiem: izteiktāk samazinās smaganu zondēšanas dziļums. Smēķētajiem uzlabošanas sastāda tikai 50-75% no ne-smēķētāju rezultātiem.
Smēķētājiem ir arī lielāks risks nelabvēlīgam implantācijas iznākumam. Risks zaudēt implantu ir 2 reizēs lielāks.
Smēķētājiem ārstēšanas rezultātus var uzlabot lokālu antibiotiku pielietojums gēlu vai mikrosfēru veidā vai arī sistēmiski.
Smēķēšanas atmešanas sekas
Labas ziņas ir tas, ka smēķēšanas atmešana samazina slimības progresiju – periodonta slimības smaguma pakāpe bijušiem smēķētājiem ir pa vidu starp ne-smēķētājiem un smēķētājiem.
Informāciju sagatavoja zobārste-periodontoloģe Anastasija Laskina
Izmantota literatūra:
- The impact of cigarette smoking on periodontal disease and treatment. Georgia K. Johnson & Janet M. Guthmiller. Periodontology 2000, Vol. 44, 2007, 178–194
- Tobacco smoking and risk for periodontal disease. Bergstrom J. J Clin Periodontol Blackwell 2003; 30: 107–113.